Atkļūdot programmas (debugot, meklēt kļūdas), sastādīt programmas (kompilēt(!)), izmantot saskarnes IDE (IDE), staigāt pa dažnedažādām vietnēm un meklēt atbildes uz sevi interesējošajiem jautājumiem (staigāt pa saitiem), dublēt savus datus (backupot; veidot rezerves kopijas), atsāknēt savu datoru (pārstartēt datoru), u.c. uzspiesti jaunvārdi.

Tas mums, programmētājiem, būs jāzin, jo tā māca universitātēs, koledžās un skolās. Vai arī otrējādi — kategoriski atteikties to dzirdēt un izlikties, ka neko nesaproti, cerībā, ka jaunie censoņi iemācīsies, ka jārunā žargonā. Negribu iedziļināties, kāpēc. Varbūt kādreiz. Kaut kur. Kad nebūšu tik ļoti sašutis.

Bet ne par to, ka esmu sašutis par latviskojumiem vispār, ir stāsts. Kaut arī, daļēji tomēr laikam gan ir par to pašu. Bet galvenokārt, mani nošokēja kārtējais (varbūt ne pats spilgtākais, bet tomēr mani paķēra) mūsu valodnieku latviskojums. Paldies kaut par to, ka tas nav jaunvārds. Kā jūs domājat, ko vārētu saprast zem zīmtņa, rakstņa? Vai nu mazums tāda tipa terminu var sadomāt.

According to Tilde, tas, ar ko dragā pa TabletPC nav nekas cits, kā irbulis. Antīks jau rakstāmrīks, bet kāpēc, bitīt matos, nevarēja, kaut vells pa stenderi, paņemt, piķis un zēvele, ka tevi jupis, ka tu divi deviņi, paņemt to pašu idritvai kociņ pierasto vārdu „zīmulis” vai kaut vai „spalva”?!