Man ir apnicis tas meils, kurš pienāk vismaz reizes divas dienā par muļķīgām nāvēm. Eksistē tāda lieta, kā Darvina balva, kura tiek piešķirta reizi gadā cilvēkam (posmertno, protams) par pašu muļķīgāko nāvi.

Piem., šā gada balvu neieguva kāds palestīniešu tiesnesis. Kad apsūdzētais mēģināja iestāstīt, ka policistiem ir draudējis ar granātas imitāciju, bet prokurors tam neticēja, tiesnesis nolēma to pārbaudīt ar vienkāršāko no iespējamajām metodēm — izrāva drošinātāju.

Diemžēl viņš nenomira. Tāpēc arī balvu neieguva.

Visu visu visu par šo balvu un pretendentiem uz to var lasīt tai veltītajā lapā.

Pagājušā gada filma — The 51st State. Vienīgais iebildums, lai jamo neredzētu kinoteātrī — tā iet Kolizejā, kurš man tiešām nepatīk sliktās skaņas dēļ.

Pati filma? A–must–see. Lai arī liela daļa redzējušo uzskata šo filmu par pakaļskrējienu Guy Ritchie filmām Lock, Stock and Two Smoking Barrels un Snatch, es tā nedomāju :)

Nu jau var sākt runāt par šīm filmām nevis kā pakaļdarinājumiem, bet gan atsevišķu stilu, vai? Pārsteidzošākais ir tas, ka manas sajūsmas izraisītājs (režisors) ir cilvēks, kurš dzimis Hongkongā — Ronny Yu, un vienīgā saistība ar Angliju viņam ir tas, ka viņš ir apmeklējis skolu Lielbritānijā :)

Filmā ir pārsteidzoši daudz perfekti izstrādātu sīkumu/detaļu. Joki tiešām ir smieklīgi. Sižeta pavērsieni varbūt nav nekas izcils, bet visā visumā — brīžiem ļoti pat negaidīti.

Varētu pārmest zināmu amerikāņu action detaļu esamību filmā. Taču, tie nemaitā neko.

Filmu noteikti skatīšos vēlreiz, kaut vai tikai tālab, lai saprastu vairāk no viņu teiktā (british english mani brīžiem galināja nost;)

Astoņi ar pus lācīši.