/=-- Laacza Virtuālā Miga --=/ /=-- Sāknis - no kurienes iziet visi ceļi --=/ /=-- Es - iemītnieks un autors --=/ /=-- Maaxla? --=/ /=-- Kascic - viss, kas neietilpa citur --=/ /=-- Graamata - viesu gramata --=/ /=-- Info - informaacija par un ap šeitamieni --=/
 /=-- LAACZA VIRTUĀLĀ MIGA --=/
© LAACZ 




14400 baudi un 19600 useri,
un tie paši visi, visi, visi ....


Nodaļa pirmā,
Kurā sīki un nogurdinoši tiek apstāstīta
Trusīča k-ga slimības vēsture

Copyright (c) 1993, A. Ščerbakovs
Translation (t) 1999, Laacz (mailto:laacz@ass.lv)
Publicējot šamo tekstu, (c) un (t) IR jānorāda /bēdīga pieredze/

   Loģistiski, ka gandrīz vai dzimumtieksme uz taustiņu F8 Trusīcī parādījās pavisam negaidīti.

   Pirmo reizi par šī taustiņa eksistenci Trusīc atminējās, kad kāda no neskaitāmajām viņa izmantojamajām utilītprogrammām sāka apnicīgi atgādināt par to, ka uz cietā diska it kā esot par maz vietas, lai normāli strādātu. un viņš, neizpratnē novicinot savas ausis, sāka lēnām domāt par to, kā lai uz četrdesmitmegabaitīgā diska izbrīvē vismaz kādu megabaitu vai uz to pusi. Viņš paklimta pa jaudīgo direktoriju koku un nosecināja, ka dzēšama tur nav nu galīgi un pilnīgi nekā. Trusīc sāka nervozēt un sāka laist pēc kārtas it visu, kas spēj un arī to, kas nespēj atrast sliktos klasterus un bedos blokus. Ne vienu ne otru uz diska nebija... Tad Trusīc šoka iespaidā vardarbīgi parāva uz sevi klavieri un nospieda taustiņu F8. Tikko kā kāda kautrīga BBS usera, cerībā uz līmeņa priekšlaicīgu paaugstināšanu, iesūknētais failm, kura saturs vēl nebija izskatīts, aizgāja nebūtībā. Trusīc ar baudu atklāja, ka brīvas vietas nu bija par 300-400 kilometriem vairāk un priekā nospieda F8 taustiņu vēl spēcīgāk.

   Kad uz cietņa bija jau 38 metru (Mb) brīvas vietas, Trusīc atlaidās savā ķeblī un sāka tīrīt no termināla asarot sākušās ačeles. Viņš ar cieņu pavērās uz F8 un maigi pataustīja - nav karsta gadījumā? Poga bija auksta kā ledus. Viņš izbrīnījās un pataustīja pogu mazliet spēcīgāk. Ar labo aci tika ievērots, ka brīvās vietas apjoms palielinājies līdz 40 metriem, bet pogai no tā ne silts ne.. ar domu - tā nesasila. "Apvainojusies, laikam", nodomāja Trusīc. Pēc tam nolēma, ka ja nedosies tūdaliņ čučēt, sajuks prātā. A to nu viņam nekādi negribējās. Trusīc izrāva no klaviatūras apakšas spilvenu un ar baudu žāvājoties devās uz gultas pusi. Pirms iemigšanas viņš vēl paspēja nodomāt: "dīvaini, ka useri nelaužās...". Un momentāli pēc tam Trusīča alā atskanēja spalga šņākoņa, kura aizvietoja jamajam krākšanu.

   Naktī Trusīcim sapnī rādījās kā viņu no visām pusēm cenšās pieveikt Faili - lieli, spalvaini, netīri, pretīgi, līdzīgi pēdējā laikā mežā parādījušamies BOMŽiem. Faili izdodot neartikulētas un dažreiz rupjas skaņas, metās virsū Trusīcim, bet šis atkāvās no tiem ar mazu pelēku lietiņu, kura neatgādināja mūsdienu ieročus un havoja uz sevis uzrakstu F8. Trusīcim arīdzan sapnī uzradās draudzīgs palīgs, kurš līdzēja atkauties no ļauno Failu uzbrukumiem - dīvainas formas priekšmets ar uzrakstu uz muguras (bet varbūt arī ne uz muguras) - "ZAP". Trusīc nespēja atcerēties, kur ir dzirdējis tādu vārdu, bet atsisties mācēja ZAPs ideāli.

Turpinājums sakkos...

Atpakaļ uz [Maaxla?]